Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija apvieno lielāko daļu no privātā un riska kapitāla nozarē Latvijā pašreiz aktīvākajiem komersantiem. Asociācijas uzdevums, cita starpā, ir sekmēt tādas normatīvās bāzes izveidi Latvijā, kura pēc iespējas veicinātu un atbalstītu privātā un riska kapitāla nozares attīstību valstī.

Apkopojot asociācijas biedru viedokļus, asociācijas juridiskās komitejas komerctiesību darba grupā esam nonākuši pie secinājuma, ka, lai sasniegtu iepriekš minēto mērķi, ir jāizdara vairākas izmaiņas Komerclikumā:

1. Nepieciešams padarīt elastīgāku SIA regulējumu

Absolūti lielākā daļa riska kapitāla investīciju tiek veikta sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Arī lielākā daļa start-up uzņēmumu ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, taču esošais regulējums bieži kavē investoru ieceru īstenošanu. Akciju sabiedrību regulējums Komerclikumā ir elastīgāks, taču augsto pamatkapitāla prasību un sarežģītākas pārvaldes struktūras un procedūru dēļ akciju sabiedrības forma ir piemērota tikai nelielam skaitam uzņēmumu. Konkrēti priekšlikumi:
•atļaut SIA izdot daļu opcijas (līdzīgi kā iecere par akciju opcijām AS);
•atļaut SIA, līdzīgi kā tas ir iespējams AS, izdot dažādu kategoriju daļas (nosakot dažādas tiesības uz dividendēm, tiesībām balsot dalībnieku sapulcē, likvidācijas kvotu);
•atļaut SIA un AS atpirkt savas daļu (akciju) opcijas, kā arī izdot tādas kategorijas daļas (akcijas), kuras pati sabiedrība drīkst atpirkt;
•izslēgt no Komerclikuma 232.panta noteikumu par to, ka, ja priekšrocību akciju īpašniekam netiek izmaksātas dividendes 2 gadus pēc kārtas, viņam tiek piešķirtas balsstiesības, kā arī skaidri paredzēt, ka priekšrocības uz dividendēm var noteikt arī noteiktā apjomā (par noteiktu summu);
•lai padarītu drošākus darījumus ar SIA kapitāla daļām, tai skaitā, lai vairotu investoru uzticību, paredzēt iespēju SIA daļas turēt vērtspapīru kontos;
•paredzēt iespēju noteikt statūtos, ka valdes locekļu skaits ir nevis konkrēts, bet “no-līdz” (piemēram, 3-5).

It īpaši pirmo triju iepriekš minēto izmaiņu ieviešana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību kā komercdarbības formas ļauj investoru un dibinātāju attiecības uzņēmumos risināt atbilstoši vispāratzītai praksei riska kapitāla nozarē. Tas ļautu mazināt tādu darījumu skaitu, kur nepiemērotā regulējuma dēļ investīciju izvietošanai Latvijas uzņēmumos tiek dibināti uzņēmumi ārpus Latvijas robežām, tādējādi gan nevajadzīgi sarežģījot darījuma struktūru, gan radot liekas izmaksas. Tāpat, tas padarītu caurspīdīgākas uzņēmumu struktūras, jo pašreiz, piemēram, daļu opciju jautājumi praksē bieži tiek risināti, starp iesaistītajām pusēm parakstot civiltiesiskus līgumus, kuri paredz attiecīgas tiesības, piemēram, uzņēmuma darbiniekiem, taču informācija par šādu opciju esamību nav publiski pieejama un var kaitēt, piemēram, uzņēmuma kreditoru un mazākuma dalībnieku interesēm. Tāpat, nereti izrādās, ka strīdus gadījumā personām, kurām opcijas ir piešķirtas, praktisku šķēršļu dēļ ir gandrīz neiespējami savas tiesības realizēt un tas nekādā gadījumā neveicina Latvijas kā riska kapitālam drošas un piemērotas jurisdikcijas tēla veidošanu.

Papildus, to pašu iepriekš minēto iemeslu dēļ, ierosinām uzsākt plašāku diskusiju par to, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas Komerclikumā un citos normatīvajos aktos, lai dalībnieku (akcionāru) līgumos noteiktās tiesības noteiktos gadījumos atpirkt SIA un AS daļas (akcijas), kā arī statūtos vai līgumos noteiktās tiesības izmantot vai atpirkt daļu (akciju) opcijas būtu iespējams efektīvi izlietot piespiedu kārtā bez tiesvedības.

2. Nepieciešams uzlabot uzņēmuma pārejas regulējumu

Arvien vairāk darījumu gan pasaulē, gan Latvijā starp uzņēmumiem tiek veikti nevis kā daļu/akciju pirkšana un pārdošana, bet gan kā uzņēmuma (t.i., tiesību, saistību un aktīvu kopuma) pirkšana un pārdošana. Taču Komerclikuma pašreizējais regulējums (KCL 20.pants) ir ļoti minimāls un neskaidrs, kas rada neuzticību no investoru puses. Atsevišķu nozaru likumdošanā (Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums) ir ievestas normas, kas padara šo nozaru uzņēmumos veiktos uzņēmuma pārejas darījumus skaidrākus no tiesisko seku viedokļa, taču uzņēmuma pārejas darījumi tiek veikti praktiski visās nozarēs. Paši svarīgākie nepieciešamie grozījumi ir sekojoši:
•noteikt, ka uzņēmuma pārejas gadījumā ieguvējam pāriet arī uzņēmuma nodevējam izsniegtās un spēkā esošās licences un atļaujas (ar noteikumu, ka ieguvējām ir tikuši nodoti aktīvi, personāls, u.c. attiecīgajai licencei vai atļaujai kritiskās lietas), pieļaujot izņēmumus atsevišķās nozarēs (piemēram, finanšu pakalpojumu nozare);
•noteikt, ka uzņēmuma pāreja ir saistoša trešajām personām (t.sk. kreditoriem) un uzņēmuma pārejai nav nepieciešams saņemt trešo personu piekrišanu. Savukārt, lai nodrošinātu pienācīgu kreditoru aizsardzību, likumā būtu paredzams līdzīgs kreditoru aizsardzības mehānisms kā reorganizācijas gadījumā.

Asociācija ir lūgusi iekļaut iepriekš minētos Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas priekšlikumus Tieslietu ministrijas Komerclikuma darba grupas darba kārtībā, kā arī asociācijas juridiskās komitejas komerctiesību darba grupa turpina darbu pie ārvalstu prakses izpētes attiecībā uz iepriekš minētajiem jautājumiem un attiecīgu Komerclikuma grozījumu projekta izstrādes iesniegšanai atbildīgajās institūcijās.

Eva Berlaus, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas valdes locekle un juridiskās komitejas komerctiesību darba grupas vadītāja, ZAB SORAINEN vadošā partnere.