Invest Europe - asociācija, kas pārstāv Eiropas privātā kapitāla, iespējkapitāla un infrastruktūras sektorus, tāpat arī pašus investorus, 23.jūnijā ir publicējusi Centrālās un Austrumeiropas Privātā Kapitāla statistikas ziņojumu 2021. Pētījumā atrodams, ka kompāniju, kurās ticis apskatītajā reģionā investēts, skaits ir pieaudzis par 11%, kas ir acīm redzams pierādījums straujajai privātā un iespējkapitāla attīstībai Centrālajā un Austrumeiropā.

Šis ir jau 18.ikgadējais izdevumus ar CEE privātā kapitāla statistikas datiem, veidots sadarbībā ar advokātu biroju Gide Loyrette Nouel. Apskata veidotāji iedziļinājušies dažādu valstu statistikā, lai saprastu privātā un iespējkapitāla sadalījumu reģionā, kā arī pētījuši, kā dažādi kritēriji iezīmē dažādas valstis līderpozīcijās.

Statistika ir balstīta uz tirgus pieeju lai parādītu konkrētu aktivitāti konkrētā lokācijā, neatkarīgi no tā, kāda ir izcelsme vai atrašanās vieta privātā iespējkapitāla menedžeriem. Šī pieeja ir atšķirīga no  industrijas pieejas, kas parasti  parāda to fondu menedžeru darbību, kas arī paši ir bāzēti konkrētajā teritorijā. Invest Europe pārliecība ir - tirgus pieeja rada uzticamāku pārskatu par investīciju un aktivitāšu tendencēm tirgū, ņemot vērā, ka ir daudz reģionālo fondu un fondu menedžeru.

Pētījumā tiek apskatīta Bosnija un Hercogovina, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Moldova, Montenegro, Ziemeļmaķedonija, polija, rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija un Ukraina. Kopējā populācija šajās valstīs ir aptuveni 162 miljoni iedzīvotāji un reģistrētais kopējais IKP 1,82 triljoni eiro 2021.gadā.

Skaitļi & fakti

Privātā kapitāla investīcijas, kas ieguldītas CEE reģionā, sasniegušas visu laiku lielāko skaitli, tāpat arī ticis investēts vairāk uzņēmumos nekā jebkad iepriekš - 672 kompānijās.

- Salīdzinājumā ar 2020.gadu, kad, privātā un iespējkapitāla kopējās investīcijas CEE reģionā sasniedza 1,8 milijardus eiro, tad 2021.gadā tās jau bija 4,15 milijardu eiro vērtībā. 38,5% no kopējā kapitāla tikuši investēti dinamiskajā informācijas komunikāciju tehnoloģiju segmentā.

- Iespējkapitāla un investīciju izaugsme veicināja arī kopējo investīciju līmeņa paaugstināšanos - rekordliels skaits – 541 kompānijas saņēma 659 miljonus eiro kā iespējkapitāla finansējumu, savukārt 90 uzņēmumi saņēma 1,8 milijardus eiro kā izaugsmes investīcijas - četrkārt vairāk nekā 2020.gadā.

- Investīcijas Polijā uzrāda ļoti strauju pieaugumu - gandrīz 1,2 milijardi eiro 2021.gadā.

- Ungārijā tika investēts 241 kompānijā, skaidri iezīmējot šo valsti kā reģionālo start-up centru.

- Igaunija ir līdera pozīcijā, apskatot privātā kapitāla investīcijas kā daļu no valsts IKP – tas ir 1,6% no kopējā skaitļa.

- Īpaši jāizceļ arī Baltijas valstis un Čehija, kurās līdzekļu vākšana uzrādījusi labus rezultātus: otrs labākais gads pēc finanšu krīzes - pieaugums par 33 %, tika savākti 1,75 milijardi eiro iesaistoties gan valsts pārvaldes aģentūrām reģionā, vietējām kompānijām, kā arī privātajiem investoriem.

- Piesaistītie iespējkapitāla līdzekļi sasnieguši rekordsummu - 831 miljonus eiro, kas sastāda 47% no kopējiem savāktajiem līdzekļiem CEE reģionā.

- Lietuvai ir augstākais rādītājs kopša 2018.agada - investīciju vērtība 2021.gadā sasniegusi 385 miljoni eiro.

- Visām trīm Baltijas valstīm ir sasniegts augstākais rādītājs kopš 2018.gada, cik kopmānijās ir ticis investēts šajās valstīs kopumā, attiecīgi - Igaunijā 61, Lietuvā 56 un Latvijā 20.

- Salīdzinot 2021.gada rezultātus ar 2020.gada rādītājiem - gan Lietuvai, gan Latvijai, kā arī Igaunijai ir vērā ņemams pieaugums investīcijām, kas ieguldītas start-up uzņēmumos.

- Latvijai kopējais pārdošanas darījumu skaits turpinājis augt, un 2021.gadā tas bijis rekordaugsts.

Pilnais statistikas ziņojums atrodams šeit: https://www.investeurope.eu/research/publications/?keyword=2021%20Central%20and%20Eastern%20Europe%20Private%20Equity%20Statistics#search-filter-container