Ik pa laikam biznesa pasaules un sabiedrības ikdienā ienāk un paliek kāds jaunu tendenci apzīmējošs termins, ar ko nākas aprast ikvienam. Nesen centāmies iegaumēt Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosaukumu un pielāgoties tās prasībām, un šodien sastopamies ar jaunu jēdzienu - vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG. Cēlusies no angļu nosaukuma «Environmental, Social, and Corporate Governance» tā apzīmē uzņēmuma kolektīvo sociālās un vides faktoru apziņu.

Cilvēcei virzoties uz dabai draudzīgāku eksistenci, vides apziņa ieņem aizvien nozīmīgāku lomu korporatīvajā pasaulē. Uzņēmumiem jau tagad jāgatavojas strādāt atbilstoši ESG un ilgtspējas principiem. Tā vairs nav kaprīze, bet konkurences priekšrocība un pat uzņēmuma tālākas attīstības priekšnosacījums, jo investīciju piesaistes iespējas ļoti lielā mērā būs atkarīgas no biznesa vadīšanas atbilstoši ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prasībām. 

Virzība uz ilgtspēju ir globāls process. ANO Ģenerālā Asambleja ir definētie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi ir arī ir vieni no Eiropas Savienības (ES) «zaļā kursa» stūrakmeņiem. Lai sasniegtu ES izvirzīto mērķi Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu, savu artavu nāksies dot ikvienam – kā privātpersonām, tā uzņēmumiem. Šīs ambīcijas attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem ir rezultējušās divās savstarpēji saistītās regulās – informācijas atklāšanas un taksonomijas.

Informācijas atklāšanas regulas mērķis ir panākt lielāku informācijas caurspīdīgumu par to, kur tiek investēta nauda un kā tas saskan ar ilgtspējīgas uzņēmējdarbības mērķiem. Tādā veidā plānots veicināt investoru izpratni par zaļām investīcijām un tādejādi veicināt naudas novirzīšanu uz ilgtspējīgiem projektiem. Informācijas atklāšana palīdzēs izveidot mērāmus, salīdzināmus kritērijus uzņēmumu un projektu «zaļuma» izvērtēšanai. Līdz ar to ieguldītājiem būs vieglāk izvērtēt, kur vērts investēt naudu, lai tā visvairāk palīdzētu cilvēcei un pasaulei.

Savukārt taksonomijas regulas mērķis ir vienoties par ilgtspējas terminu vārdnīcu un noteikt vispārējās prasības. Proti, kā dēvēt katru procesu un darbību, lai visiem iesaistītajiem būtu skaidrs, kas ar to domāts. Tas palīdzēs nejaukt patiesi «zaļus» mērķus ar «pseidozaļiem» jeb tādiem, kas no malas izskatās ilgtspējīgi, taču patiesībā ir vērsti uz īstermiņa labumu. ES jau ir pieredze ar šādu definēšanu, piemēram, bioloģiskās pārtikas jautājumā. Svarīgi saprast, ka uzņēmumiem būs ne tikai jāiemācās strādāt zaļi, bet arī pareizi uzskaitīt un atspoguļot šo visu dokumentos. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai investīcijas gaidošie izglītotos ESG jautājumos. 

Lai gan abas regulas jau ir stājušās spēkā, to pilnvērtīgai piemērošanai nepieciešams apstiprināt arī ar taksonomijas regulu saistītos tehniskos standartus. Ja sākotnēji tika plānots, ka tehniskie standarti stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī, tad tagad pavisam nesen Eiropas Komisija ir paziņojusi par plānu atlikt tehnisko standartu spēkā stāšanos līdz 2022.gada jūlijam.  Līdz ar atlikto tehnisko standartu spēkā stāšanās datumu pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši  alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem būs jāiesniedz pirmais ziņojums par ietekmi uz investīcijām saskaņā ar jauno regulējumu. Ja sākotnēji šajā ziņojumā būs jāiekļauj informācija par ietekmi uz klimata izmaiņām, tad sagaidāms, ka no 2023. gada stāsies spēkā papildinātā taksonomija attiecībā uz pārējiem vides mērķiem. Tālākā nākotnē varētu nākt klāt arī sociālie mērķi. 

Eiropas Komisijai ir arī tālejoši mērķi attiecībā uz ilgtspējīgu investīciju objektu kategorizēšanu, piešķirot tiem viegli atpazīstamus nosaukumus un tādējādi uzskatāmi parādot investoriem, kur ir vērts ieguldīt naudu. Citiem vārdiem sakot, EK ir uzņēmusi kursu uz ilgtspējīgu biznesa modeli piekopjošu uzņēmumu atalgošanu ar viegli pieejamām investīcijām un klimata izaicinājumu ignorējošo sodīšanu ar apgrūtinājumiem naudas piesaistīšanā. Šādai pieejai jāpaātrina pāreju uz klimatneitrālu uzņēmējdarbību un klimata izmaiņu piebremzēšanu, kas ilgtermiņā neapšaubāmi nāks par labu visai cilvēcei, pat ja īstermiņā sagādās neērtības un papildu izdevumus. No diskusijām ar Latvijā strādājošiem institucionāliem investoriem jau šobrīd ir skaidrs, ka tie izvairīsies investēt projektos, kuri ir ignoranti pret ESG prasībām.

Liels paldies Ekonomikas ministrijai par atbalstu publikācijas un saistītā vebināra tapšanā. Vebināra ierakstu skaties šeit.