Anda Asare, LABS OF LATVIA

Šobrīd Latvijā ir 15 aktīvi privātā kapitāla fondu pārvaldnieki dažādu stadiju uzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir “pa ceļam” ar pusi no tiem – tie var pretendēt no daždesmit tūkstošiem līdz sešiem miljoniem eiro.

Latvijas Privātā un riska un kapitāla asociācija (LVCA) ir izteikusies, ka tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem būs pieejamas privātā kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos.

Aptuveni 200 miljoni no šīs summas ir pieejami jaunuzņēmumiem dažādās attīstības stadijās.

“Neskatoties uz šķietamo finansējuma daudzumu, jaunuzņēmumiem to tapšanas sākotnējā stadijā – sevišķi pirmssēklas stadijā – iespējas attīstīties ar profesionāla riska kapitāla pārvaldnieka atbalstu 2022. un 2023. gadā būs ierobežotas,” norāda LVCA izpilddirektore Anita Matisone.

Viņa skaidro, ka tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit” turpina piedāvāt akcelerācijas fondu finansējumu, un abiem ir diezgan specifisks atbalstāmo uzņēmumu fokuss. Tāpēc LVCA aicina nepalaist garām akcelerācijas programmas, ko izsludina Latvijā strādājošie riska kapitāla fondu pārvaldnieki.

Ilgtermiņa investori straujas izaugsmes ceļā

LVCA valdes loceklis Rūdolfs Krese uzsver, ka riska un privātā kapitāla finansējumam ir liela nozīme tehnoloģisku un inovatīvu uzņēmumu izveidē un izaugsmē.

“Tie ir ilgtermiņa investori, kas cieši sadarbojas ar uzņēmējiem, izmantojot savas zināšanas un kontaktus, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un vērtības pieaugumu. Ja uzņēmējam ir plāni, ambīcijas un vēlme strauji augt, tad fondu investīcijas ir piemērotākais risinājums uzņēmuma pārcelšanai nākamajā līmenī,” viņš teic.

Latvijā pārsvarā ārvalstu privātā kapitāla fondi sāka darboties pagājušā gadsimta 90. gados. Pirmais vietējais pārvaldnieks bija “BaltCap”. Kopš tā brīža ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Latvijas valdības atbalstu ir izveidota profesionālu riska kapitāla pārvaldnieku nozare. “Tādi mūsu ikdienā pierasti uzņēmumi kā “Depo”, “Mobilly” un daudzi citi ir veidojušies pateicoties šo fondu atbalstam,” norāda A. Matisone.

Daļa tieši jaunuzņēmumiem

Privātā kapitāla fondi iedalījums ir sekojošs: akcelerācijas, sēklas, vēlīnākas stadijas, mezanīna, izaugsmes, izpirkšanas, kā arī nekustamā īpašuma un infrastruktūras fondi. Daļa no fondiem ir paredzēti jaunuzņēmumiem, bet pārējie ir piemēroti tradicionālākiem uzņēmumiem attīstības finansēšanai dažādās attīstības stadijās. Vairāk par riska kapitāla iedalījumu lasāms “Labs of Latvia” rakstā Riska kapitāla terminoloģijas ABC.

Starp citu, pēdējā laikā riska kapitālu arvien biežāk dēvē par izaugsmes kapitālu, tāpat ir dzirdēta versija par iespējkapitālu.

Akcelerācijas fondi

Latvijā ir reģistrēti trīs akceleratori – “Buildit”, “Commercialization Reactor” un “Overkill Ventures”. Katram no tiem finanšu institūcija “Altum” ir piešķīrusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda piecus miljonus eiro no kopējā 15 miljonu eiro finansējuma. Papildu tam fondu pārvaldnieki ir piesaistījuši vēl 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kopumā izveidojot ieguldījumu fondus 16,35 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji bija paredzēts, ka līdz 2021. gadam katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas akcelerācijas fondu programmās, kurās kopumā piedalīsies 150 jaunuzņēmumi. Pagājušā vasarā tika nolemts termiņu pagarināt līdz 2022. gada vasarai, rakstīja Labs of Latvia. Asociācijā norāda, ka termiņš varētu tikt pagarināts līdz pat 2023. gada vidum.

• Buldit investē tehnoloģiju un ierīču jaunuzņēmumos no 20 līdz 250 tūkstošiem eiro. Tas ir investējis tādos jaunuzņēmumos kā CastPrint, Roboeatz, Asya. “Buildit” ir iesaistīts arī ideju atbalsta programmā “Prototron”.
• Commercialization Reactor pirmssēklas fonda ietvaros investē no pieciem līdz 50 tūkstošiem eiro, bet sēklas fondā – no 80 līdz 250 tūkstošiem eiro. Fonds iegulda jaunuzņēmumos, kuru tehnoloģija ir balstīta zinātniskos sasniegumos. “Commercialization Reactor” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko arī “Ignition Event”, kur uzņēmēji tiekas ar zinātniekiem, lai veidotu kopīgas komandas, kas ir kā aizmetņi zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. “Commercialization Reactor” akcelerācijas programmā ir attīstījušies vairāki uzņēmumi – Catalyco, Vigo Health, PurOceans, Terrawaste, Semantic Intelligence u.c.
• Overkill Ventures investē no 40 līdz 180 tūkstošiem eiro. Tas investē jaunuzņēmumos, kam ir tehnoloģiska inovācija un vēlme iekarot augošu tirgu. Fonds ir ieguldījis Weedbot, My3D.Cloud, CopyMonkey.ai u.c. Šis fonds turpmākas investīcijas var veikt tikai tajos uzņēmumos, kas jau ir veiksmīgi absolvējuši tā akcelerācijas programmas.

Latvijā ir pārstāvēts arī akcelerācijas fonds Startup Wise Guys. Līdz šim tas ir veicis investīcijas vairāk nekā 15 Latvijas jaunuzņēmumos, piemēram, Cenos, Exonicus, CastPrint. Šobrīd, sadarbojoties “Startup Wise Guys” un “Latvijas valsts meži”, tiek īstenota akcelerācijas programma “SilvaTech”, rakstīja Labs of Latvia.

Sēklas fondi

• Change Ventures iegulda no 400 tūkstošiem līdz trim miljoniem eiro. Fonda fokuss ir Baltijas jaunuzņēmēji, kuri savus uzņēmumus var būt reģistrējuši arī citur. “Change Ventures” investē dažādās informācijas tehnoloģiju nozarēs, piemēram, finanšu tehnoloģiju, robotikas, mākslīgā intelekta, personāla un izglītības tehnoloģiju jaunuzņēmumos. Fonds parasti neinvestē biotehnoloģiju, dzīvības zinātņu un medicīnas projektos, rakstīja Labs of Latvia. Tas ir investējis Giraffe360, Asya, Nordigen, Aerones un Printify.
• Expansion Capital investē no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Tā fokuss ir tehnoloģijas, medicīna, energoefektivitāte un biznesa risinājumi. Fonds ir ieguldījis “Aerones”, “Asya”, “Vigo Health”, Advangrid u.c.

Vēl šajā stadijā Latvijas uzņēmumos iegulda arī Igaunijas “Terra Ventures”, “Trind Ventures” un “Superangel”, kā arī Lietuvas “Contrarian Ventures”. Piemēram, “Trind Ventures” ir investējis Sonarworks, bet “Superangel” – “Nordigen”.

Vēlīnākas stadijas fondi

• “Expansion Capital” investē arī vēlīnākās stadijās esošos uzņēmumos no 600 tūkstošiem līdz 2,73 miljoniem eiro.
• ZGI Capital investē no 500 tūkstošiem līdz pieciem miljoniem eiro. Fonds investē uzņēmumos, kuri ir nostiprinājušies mājas tirgū un šobrīd apgūst jaunus eksporta tirgus, palielina jaudas, attīsta jaunus darbības virzienus, uzlabo uzņēmuma rentabilitāti vai automatizē procesus. “ZGI Capital” pieredzē ir investīcijas metālapstrādē, pārtikas nozarē, kokapstrādē, loģistikā, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu eksportā u.c. Fonds ir investējis degvielas uzpildes staciju tīklā “Kool Latvija”, ko pērnvasar nopirka “Olerex” grupas holdinga kompānija Igaunijā “Aqua Marina”, rakstīja Labs of Latvia.
• BaltCap Latvijā pārstāvētais “Nordic Ninja” fonds investē no viena līdz sešiem miljoniem eiro.

Vēl šajā stadijā Latvijas uzņēmumos iegulda arī Igaunijas “Karma Ventures” un Lietuvas “Practica Capital” un “Iron Wolf Capital”. Piemēram, “Karma Ventures” ir investējis “Sonarworks”.

Mezanīna fondi

Mezanīna finansējums ir papildu aizdevums, kas kalpo kā uzņēmēja līdzfinansējums bankas kredītam gadījumā, ja bankas nosacījumi paredz lielāku līdzdalību nekā uzņēmējs spēj sniegt un kad banku finansējums ir nepietiekamā apjomā nepietiekama nodrošinājuma un bankas zemākas riska apetītes dēļ. “Mezanīna aizdevums var būt arī bez jebkāda nodrošinājuma,” skaidro A. Matisone.

• Flycap šādos gadījumos investē no viena līdz trim miljoniem eiro. Fonds investē tehnoloģijās, medicīnā, energoefektivitātē un biznesa risinājumos. No iepriekšējās paaudzes fonda “FlyCap” ir investējis arī jaunuzņēmumos. Piemēram, 2015. gadā riska kapitāla fonds “FlyCap” apgaismojuma kā ārpakalpojuma jaunuzņēmumā “RCG Lighthouse” investēja 405 tūkstošus eiro, rakstīja Labs of Latvia.

Izpirkuma un izaugsmes fondi

Parasti izpirkuma darījumi tiek veikti uzņēmuma brieduma fāzē, kad privātā kapitāla fonds veic kāda cita uzņēmuma pārpirkšanu, iegādājoties daļas no esošajiem īpašniekiem. Tieši šajā jomā šobrīd ir pieejamas vislielākās investīcijas – vairāk nekā 400 miljoni eiro, rakstīja Labs of Latvia. To piedāvā četri fondi.

• Livonia Partners investē piecus līdz 30 miljonus eiro vienā uzņēmumā, bet izaugsmes kapitāla darījumos sāk ar četriem pieciem miljoniem eiro. Pērn LMT no “Livonia Partners” iegādājās Baltijas datu pārraides tīklu un informācijas tehnoloģiju drošības risinājumu uzņēmumu grupu “Santa Monica Networks”, rakstīja Labs of Latvia. Tagad LMT ir kļuvis par “Santa Monica Networks” 100% daļu īpašnieku. 2021. gada septembrī darbību sāka fonds “KS Livonia Partners Fund II”, rakstīja Labs of Latvia. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 150 miljonu eiro apjomā. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas stadijā, tai skaitā uzņēmumos un biznesa idejās, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju.
• “BaltCap” izaugsmes un izpirkuma darījumos investē no diviem fondiem “BaltCap Growth Fund” un “BaltCap Private Equity Fund III”. Pirmais no tiem ātri augošās kompānijās ar pelnošu un pārbaudītu biznesa modeli investē divus līdz piecus miljonus eiro, bet otrais lielākos un nobriedušos uzņēmos izpirkuma darījumos investē piecus līdz 30 miljonus eiro. Jaunuzņēmumos iegulda reti. Pirms desmit gadiem fonds “Draugiem grupas” uzņēmumā “Vendon” ieguldīja vienu miljonu eiro, rakstīja Labs of Latvia. “BaltCap” izpirkuma fonds investē naudu platformas tipa uzņēmumos, kam ir ambīcijas kļūt par nozares līderiem Baltijas reģionā.
• INVL iegulda desmit līdz 30 miljonus eiro, lai iegādātos uzņēmumus ar augstu izaugsmes potenciālu. Piemēram, vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” ar INVL un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” vismaz 85% akciju iegādi, rakstīja Labs of Latvia.
• Altum kapitāla fonds investē līdz desmit miljoniem eiro. Fonda finansējums palīdz pārvarēt Covid-19 ietekmi uzņēmumiem, kas vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot savu līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos, kā arī veicinot to izaugsmi.

Infrastruktūras fondi

LVCA izpildirektore A. Matisone skaidro, ka infrastruktūras fondi iegulda uzņēmumos, kas nodrošina un attīsta sabiedrisko infrastruktūru, piemēram, elektrību, ūdensapgādi, kanalizāciju, atkritumu apsaimniekošanu, transporta infrastruktūru, kā arī citus publiskos pakalpojumus, piemēram, skolu tīklu.

• “BaltCap” šajā kategorijā investē trīs līdz 15 miljonus eiro transporta, enerģijas un izglītības infrastruktūras projektos.

Nekustamā īpašuma fondi

Latvijā strādājošie nekustamā īpašuma fondi iegulda komerciālos nekustamā īpašuma objektos ar esošu naudas plūsmu ar mērķi uzlabot objektu darbības efektivitāti.

Šādus fondus pārvalda “SG Capital” un “NCH Baltics”. “SG Capital” investīcijas vērstas uz biroju objektiem un loģistikas objektiem un plānos – arī mežu īpašumiem. Savukārt “NCH Baltics” investē industriālos un loģistikas objektos.